Antropoloģija

Vikipēdijas raksts

Antropoloģija (no grieķu vārda άνθρωπος - "cilvēks") ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Antropoloģija ir holistiska (visaptveroša, integrējoša) zinātne, jo pēta cilvēkus gan visos laikos, gan visās izpausmēs. Tradicionālā atšķirība starp antropoloģiju un citām ar cilvēku izpēti saistītajām zinātnēm ir tā, ka antropoloģijā lielāks uzsvars tiek likts uz dažādu kultūru un sabiedrību salīdzināšanu. Līdz ar to antorpologi agrākos laikos vairāk ir pievērsušies citu (nevis savu) sabiedrību izpētei. Apvienojot iegūtās zināšanas ar pētījumiem par 'savām' sabiedrībām (piemēram, pētījumiem par Rietumu sabiedrībām) antropoloģija cenšas iegūt pēc iespējas pilnīgu atbildi uz tādiem jautājumiem kā Kas ir cilvēks; kas to raksturo kā sugu; kādas iezīmes ir uzskatāmas par vispārcilvēcīgām, bet kuras iezīmes ir tikai konkrētu kultūru izpausmes; kā un kāpēc cilvēki dzīvo dažādās pasaules malās; kā tie organizē savu dzīvi, ko uzskata par svarīgu vai nesvarīgu utt. Visplašākajā izpratnē antropoloģija nodarbojas gan ar cilvēku bioloģijas, gan kultūras un sabiedrisko izpausmju pētīšanu. Galvenās antropoloģijas nozares ir Bioloģiskā jeb Fiziskā antropoloģija un Kultūras jeb Sociālā antropoloģija.

Latvijā līdz pat 20. gadsimta 80. gadu beigām antropoloģija tika definēta kā zinātne "par cilvēku izcelšanos un evolūciju (antropoģenēzi), cilvēka morfoloģisko struktūru, kā arī rasu, tautu, nāciju un cilšu izcelšanos, veidošanos un antropoloģisko sastāvu". Tomēr mūsdienās šāds formulējums atzīstams par ārkārtīgi šauru, jo ietver sevī tikai vienu no bioloģiskās antropoloģijas izpausmēm.