Antimonija

Vikipēdijas raksts

Antinomija – divu likumību pretruna. Filozofisko terminu pirmo reizi ieviesa Kantoms. Viņš skaidro A. kā pretrunu, kurā teorētiskais saprāts iekrīt pats no sevis vai kopā ar apziņu, kad tas absolūtā ideju attiecina pie pasaules kā visu parādību kopuma. A. satur šādus jautājumus: galīgs vai bezgalīgs ir visums, izplatījums? Vai pastāv nedalāmi atomi, vai matērija var tikt sadalīta līdz bezgalībai? Vai dabā pastāv vajadzība vai arī ir iespējama arī nejaušība? Vai visumā pastāv nepieciešamā būtība? Tā kā šajā gadījumā A. sastāv no tā, ka var minēt vienādu daudzumu pierādījumu par un pret dotajām atbildēm, tad A. noved pie slēdziena, ka cilvēka zināšanas nespēj pārkāpt šo izziņas robežu.