Ārlava

Vikipēdijas raksts

Ārlavas baznīca

Viens no Talsu novada senākajiem vietvārdiem. Rakstu avotos ir nosaukumi – Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn. Valodnieki to uzskata par lībisku vārdu: igauņu "aru" – "sausa pļava" + līb. "vell" - "lauks", tātad – sausa pļava, auglīga zeme. Veidojoties latviešu valodai, lībiskais vārds iegūst galotni – ava. Ārlava ir sena kuršu un lībiešu dzīves vieta, kas dokumentos pirmo reizi minēta 1231. g. Pēc 1253. g. kuršu zemju dalīšanas Ārlava kļūst par Kurzemes bīskapijas iecirkni (bīskapijā bija deviņi šādi iecirkņi). Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa – hercoga Magnusa nāves 1583. g. Ārlava nonāk Polijas valdījumā un ir viena no septiņām draudzēm Piltenes apgabalā. 1795. g. martā Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala landtāgi Jelgavā un Aizputē izlemj par iekļaušanos Krievijas impērijā. 1866. g. Ārlava kļūst par administratīvu vienību – pagastu. 19. gs. otrā puse ir ekonomiskās un sabiedriskās aktivitātes laiks. Pagasta iedzīvotāji 1870. g. nodibina zemnieku palīdzības biedrību, 1880. g. — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. g. — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Latvijas Republikā Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī – teritorijas lielums 227 km2; iedzīvotāju skaits 4257 (1936. g.). Pēc Otrā pasaules kara apriņķus un pagastus nomaina rajoni un ciemu padomes. Ārlavas pagastu sadala piecos ciemos – Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciemos. 1950. g. pagastu likvidē. Seno nosaukumu saglabā neliela ciema teritorija ap Ārlavas baznīcu un bijušo muižu.