Ādams no Brēmenes
Vikipēdijas raksts
Ādams no Brēmenes (miris pēc 1081. gada 12. decembra) - Brēmenes baznīcas kanoniķis, Hamburgas arhibīskapijas vēstures autors.
Par Ādamu no Brēmenes maz biogrāfisko ziņu. Kā iespējams secināt no viņa sacerējumiem, Ādams cēlies no Dienvidvācijas. Brēmenē viņš ieradies 1066. gadā, drīz kļuvis par doma kanoniķi, kopš 1069. gada bijis Brēmenes domskolas skolotājs. Sākot ar 1074. gadu rakstījis Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsturi (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum), kas pamatā pabeigta 1076. gadā, lai gan darbu pie tās Ādams turpināja līdz pat savai nāvei. Ādams miris pēc 1081. gada 12.oktobra.
Sākotnēji minētajā darbā aprakstīti notikumi līdz 1071. gadam, bet pēc tam pievienots papildinājums par laika periodu līdz 1081. gadam. Domājams, ka autora nāves dēļ darbs palicis nepabeigts.
Kā avoti izmantotas iepriekš sarakstītās viduslaiku hronikas. Īpaši daudz aizguvumu no Rimberta Svētā Anskara dzīves (Vita sancti Anscarii). Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, kas ļauj pieņemt, ka autors bijis arī bibliotekārs un arhivārs. Savā darbā Ādams no Brēmenes balstījies arī uz mutvārdu tradīciju un laikabiedru liecībām.
Darbā atrodamās ziņas par Austrumbaltijas tautām pamatā balstās tieši uz mutvārdu tradīciju, kas satur daudz teiksmainu un neticamu nostāstu. Aprakstot skandināvu cīņas ar kuršiem autors pārrakstījis Rimberta sniegtās ziņas. Labākā Ādama no Brēmenes hronikas publikācija ir B.Šmeidlera 1917. gada izdevums. Fragments, kas stāsta par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzceltu baznīcu kursā ir publicēts "Latvijas vēstures avoti. 2.sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1937. 12.lpp. Nr.16". Šī fragmenta tulkojums latviešu valodā atrodams Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.
[izmainīt šo sadaļu] Avots
- Ādams no Brēmenes, Historia.lv
