Liepājas vēsture
Vikipēdijas raksts
Liepājas vēsture
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] 17.gadsimts
1625. Kurzemes hercogs Frīdrihs, atrodoties Grobiņas pilī, 18.martā dāvā pilsētas tiesības Liepājai un 20.martā tās robežu apstiprināšanas rakstu.
1626. Polijas karalis Sigismunds III apstiprina pilsētas tiesību dokumentu.
1638. Liepājā ir ap 1000 iedzīvotāju.
1646. Nodibināta Liepājas Lielā (tirgotāju) ģilde. Pilsētā plosās mēris.
1661. Pilsētā izveidots sardzes dienests; mēra epidēmija.
1671. Līdz ar pilsētas privilēģijām latviešu tautības iedzīvotāji Liepājā ir kļuvuši par pilsētas zemniekiem jeb kambarniekiem. Viņu ir 471.
1675. Tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv.Annas baznīcas koka būve tiek apmūrēta ar ķieģeļiem.
1680. Liepājas pilsētas skolas skolotājs Georgs Krīgers sastāda "Pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto kalendāru". To nodrukā Dancigā. G.Krīgeram tas 1686.gadā atnes "Kurzemes astronoma" slavu.
1690. Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs apstiprina Liepājas muitas noteikumus.
1699. Uzbūvēts birģermeistara Joahima Šrēdera nams (Bāriņu ielā 33), kurā 1700.gadā esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.Liepājas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti raibs. Kā jau ostas pilsētā, ir daudz ienācēju – amatnieki un tirgotāji – no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices.
1696. Rudens vētras sadauza 14 kuģus, kas noenkuroti jūrā pie pilsētas.
1697. 26.augustā pilsēta noslēdz līgumu ar Kurzemes hercogu par ostas būvi; Ventspils kokgriezējs N.Sefrenss izgatavo altāri Liepājas Sv.Annas baznīcai; ceļā uz Rietumeiropu Liepājā uzturas Krievijas cars Pēteris I, apmetoties Hoijeres viesnīcā Kungu ielā 24.
[izmainīt šo sadaļu] 18.gadsimts
1700. Liepājas rāte jeb maģistrāts tiek paplašināts ar otru birģermeistaru; Ziemeļu kara notikumu gaitā rudenī pilsētu okupē zviedru karaspēks, palikdams te līdz 1709.gadam. Šajā laikā uzbūvē nocietinājumus, t.s. skanstis; Kurzemē un arī Liepājā plosās otrā lielā mēra epidēmija.
1703. Ziemā tiek pabeigti galvenie Liepājas ostas izbūves darbi.
1705. Liepājā ierodas pirmais akadēmiski izglītotais ārsts Melhiors Fišers (miris 1710.g. lielā mēra laikā). Pirms viņa par pilsētas ārstiem strādāja dziednieki, bārddziņi u.tml. (mūsdienu izpratnē – feldšeri).
1708. Dzimis vecākais Liepājas vēsturnieks Kārlis Ludvigs Tečs.
1710. Kurzemē izceļas trešā mēra epidēmija. Liepājā janvārī un februārī nomirst 900 vācu draudzes locekļu; tiek izdoti jauni Liepājas tirdzniecības noteikumi.
1716. Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, viņš apmetas rātsnamā.
1725. Pabeidz ostas kanāla rakšanu. Tā platums ir 43 – 65 metri.
1737. Izbūvēts mols un kopumā pabeigti Liepājas ostas būvdarbi.
1742. Sākta Liepājas ev.lut. vācu draudzes Sv.Trīsvienības baznīcas būve.
1757. Pirmo reizi pilsētas vēsturē liepājnieki bauda skatuves mākslas brīnumu – Liepājā ierodas ceļojošās teātra trupas. Izrādes notiek bagātā tirgotāja Benjamina Drēzinga ārpilsētas mājā, sauktā par Drēzinga pili (Dresings Palais).
1758. Tiek pabeigta un iesvētīta Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca.
1769. Liepājas ostas kanāls tiek padziļināts līdz 4,3 metru dziļumam.
1777. Pēc Sv.Annas baznīcas mācītāja J.A.Grundta ierosinājuma dibināta Liepājas pilsētas bibliotēka.
1779. Sv.Trīsvienības baznīca iegūst jaunas ērģeles – meistara H.A.Konciusa darināto 38 reģistru instrumentu.
1792. Pilsēta atsakās no viduslaiku paraduma – publiskiem nāves sodiem. Liepājnieki pēdējo reizi redz briesmīgāko no sodiem – salaušanu uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas.
1794. Kurzemē iebrūk poļu konfederāti un ieņem Liepāju. Maijā pilsētai jāzvēr uzticība Polijas republikai. 9.septembrī Liepājā ierodas krievu jātnieku nodaļa un kazaki. Kurzemes hercogistes dienas ir skaitītas.
1795. Kurzemes – Zemgales hercogiste kļūst par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu. 26.jūlijā Sv.Trīsvienības baznīcā notiek svinīga uzticības zvērēšana carienei Katrīnai II. Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā, pilsētā ir 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes. Liepājā dzīvo 848 ģimenes, pavisam 4548 cilvēki.
1798. Par Liepājas tirgotāju A.Vites un L.Hikes atstātajiem līdzekļiem atver bāriņu namu un skolu, kas pastāv līdz 1915.gadam.
1799. Liepājā pastāv 33 dažādi amati.
[izmainīt šo sadaļu] 19.gadsimts
1804. Pabeigta pilsētas vācu teātra ēkas būve Malkas un Kungu ielas stūrī. Nojaukta 1923.gadā.
1808. Liepāju apmeklē Krievijas cars Aleksandrs I. Zivju ielā 7 atvērta pilsētas meiteņu skola.
1809. Ledus iešanas laikā tiek sagrauts vecais tilts pār ostu.
1810. Liepāju apmeklē Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs.
1812. Jūlijā Liepājā ienāk Napoleona karaspēka Makdonalda franču – prūšu korpusa daļas. Tās okupē Kurzemi līdz decembrim. Pāri ostas kanālam ierīkots peldošais koka tilts.
1817. Kurzemē atceļ dzimtbūšanu.
1821. Uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis.
1823. D.F.Zagers nodibina Liepājā pirmo grāmatu spiestuvi.
1824. Iznāk Liepājas pirmais laikraksts "Libausches Wochenblatt".
1825. Liepājā nodibina krājkasi – pirmo šāda veida kredītiestādi Krievijas impērijā.
1830. Pabeigta jaunā koka tilta būve pār Liepājas ostas kanālu; izstrādāts projekts par dzelzceļa izbūvi no Liepājas caur Rucavu, Darbēniem un Kretingu uz Jurbarku. To dzīvē neīsteno.
1833. Dibināta Sērensena eļļas spiestuve.
1834. Liepājā, atgriežoties no Berlīnes, ierodas Krievijas cars Nikolajs I. Pilsētas ielās parādās gāzes laternas, kurās izmanto no akmeņoglēm iegūto gāzi.
1841. Atklāj Liepājas – Grobiņas šoseju.
1843. Alkšņu birzī (tag.Raiņa parks) sāk pilsētas jeb Aleksandra parka izveidi.
1846. Nodibināta Liepājas augstākā meiteņu skola.
1847. Liepājnieks Hermanis veic Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu paplašināšanu līdz 77 reģistriem.
1855. Krimas kara laikā Liepājas ostā ienāk vairāki angļu karakuģi un aizved no neaizsargātās ostas Liepājas tirgotājiem piederošus 8 kuģus; pilsētā liels sīknaudas trūkums. Lai to novērstu, Liepājas krājkase izlaiž papīra maiņas zīmes 50, 75 kap. un 1 rbļ. vērtībā. Papīra sīknaudas izdošana turpinās līdz 1863.gadam.
1860. Pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāj "kungu un dāmu peldiestādi". Liepājā ierodas Krievijas troņmantnieks un citi ķeizariskās ģimenes locekļi un apgūst jaunatklātās peldvietas jaukumus.
1861. Sākas Liepājas ostas padziļināšana.
1862. Miesnieku cunfte uz Jaunā tirgus (tag.Rožu laukums) uzbūvē gaļas skārni.
1865. Liepājas proģimnāzija pārveidota par sešu klašu pilna kursa ģimnāziju ar jūrniecības klasi.
1868. Sāk darboties Liepājas lielā bāka; Pētera ielā 11 uzbūvēta sinagoga.
1870. Sāk veidot Liepājas jūrmalas parka apstādījumus; atklāj siltā jūras ūdens vannu iestādi – Nikolaja peldiestādi.
1871. Atklāta dzelzceļa līnija Liepāja – Viļņa.
1873. Dzelzceļš caur Mažeiķiem un Jelgavu savieno Liepāju ar Rīgu un Daugavpili.
1875. Uzbūvēta Kūrmāja (arhitekts P.M.Berči) ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertu zāli.
1876. Atklāta dzelzceļa līnija uz Romniem Poltavas guberņā; Kūrmājas prospektā 3 atvērta Liepājas jūrskola.
1877. Iznāk pirmais laikraksts latviešu valodā "Liepājas Pastenieks"; uzbūvē "Ramzay & Co" alus darītavu; vācu teātra telpās notiek pirmās izrādes latviešu valodā.
1878. Notiek pirmās Pilsētas domes vēlēšanas.
1879. Pabeigta dzelzceļa tilta būve pāri ostas kanālam.
1880. Nodibina Liepājas Latviešu labdarības biedrību; Dānijas pavalstnieks A.Kīlers nodibina eļļas spiestuvi.
1881. Uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam; nodibināta Liepājas biržas sabiedrība.
1882. Sāk iznākt K.Ukstiņa rediģētais sabiedriski politiskais nedēļas laikraksts "Latvietis"; nodibināta drāšu un naglu rūpnīca "Bekers un komp."; darbu uzsāk Liepājas gāzes fabrika.
1884. Uzcelta Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka Vilhelmīnes ielā 4 (arhitekts P.M.Berči).
1885. Uzsāk darbu inženiera K.Štrupa mašīnbūves fabrika un čugunlietuve.
1886. Uzsāk darbu zviedru firmas korķu fabrika "Vikanders un Larsons", Liepājas pilsētas slimnīca pārceļas uz jaunuzcelto ēku Dārtas ielā (arhitekts P.M.Berči).
1887. Zāģeru laukumā uzcelta Liepājas biržas ēka (arhitekts P.M.Berči).
1889. Iesvētīta Bārenbuša (Līvas) kapsēta; pabeigta apgabaltiesas ēkas celtniecība Rožu ielā 6.
1890. Uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskajā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904.gadam; uzsākta Liepājas kara ostas cietokšņa būve.
1893. Pabeigta Sv.Annas baznīcas ceturtā pārbūve, dievnams iegūst pašreizējo izskatu.
1894. Uzsākta Sv.Jāzepa katoļu baznīcas pārbūve.
1897. Visā Latvijā notiek plaši jaunstrāvnieku aresti, Liepājas cietumā ieslodzījumā no 27.jūnija līdz 14.augustam atrodas advokāts J.Pliekšāns (Rainis).
1899. Liepājā atklāj līdzstrāvas elektrostaciju; pilsēta pirmā Baltijā iegūst elektrisko tramvaju. Atklāj Liepājas – Aizputes dzelzceļu. Atver sieviešu ģimnāziju (līdz tam – augstākā meiteņu skola).
[izmainīt šo sadaļu] 20.gadsimts
1900. Pabeigta Sv.Jāzepa katedrāles pārbūve tagadējā izskatā.
1902. Atklāj "Pilsētas peldu iestādi" (arhitekts P.M.Berči).
1905. No janvāra līdz oktobrim notiek Liepājas strādnieku streiki, demonstrācijas, mītiņi.
1906. Atklāta tiešā pasažieru kuģu satiksme ar Ameriku.
1907. Dibināts Liepājas latviešu dramatiskās biedrības teātris; atklāta Virsnieku saieta pils kara ostā.
1910. Jaunais tirgus no tagadējā Rožu laukuma tiek pārcelts uz pārbūvēto Pētera tirgus teritoriju.
1914. Iesvētīta Liepājas sieviešu ģimnāzijas ēka; pabeigta Liepājas vācu teātra ēkas celtniecība. 2.augustā ar vācu kreiseru apšaudi Liepāja tiek ierauta Pirmā pasaules kara notikumos.
1915. Liepāju okupē ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pilsētai tiek atļauts kā parādzīmes izlaist savas naudas zīmes. Liepāju apmeklē Vilhelms II.
1918. Proklamēta Latvijas Republika. Novembrī tiek izveidota Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija, kas pārņem pilsētas valdi; sāk iznākt laikraksts "Kurzemes Vārds".
1919. No 6.janvāra līdz 27.jūnijam Liepājā uzturas Latvijas Pagaidu valdība. Liepājas pilsētas pašvaldības pirmās demokrātiskās vēlēšanas.
1920. Oktobrī Liepājā ierodas Rainis un Aspazija; atklāts Valsts Liepājas tehnikums; Liepāja kļūst par apriņķa administratīvo centru.
1922. J.Bokums atver harmoniju fabriku; dibināta Liepājas Tautas konservatorija; nodibināta Liepājas opera.
1924. Atver Pilsētas muzeju; Ziemeļu kapsētā atklāj pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem.
1925. Notiek plašas Liepājas 300 gadu jubilejas svinības.
1926. Atver Liepājas Mākslas amatniecības skolu.
1927. Darbību uzsāk Liepājas filharmonija.
1928. Kūrmājas dārzā atklāj pārbūvēto koncertestrādi, notiek I Lejaskurzemes dziesmu svētki; savu darbību uzsāk Latviešu vīru koru biedrības "Dziedonis" Liepājas koris.
1929. Nodod ekspluatācijai Liepājas – Glūdas dzelzceļu; iesvēta Centrālo kapsētu.
1931. Izveido brīvostu.
1932. Atklāj Liepājas – Alsungas dzelzceļu; atklāj jaunu maiņstrāvas elektrisko centrāli; atver Liepājas komercinstitūtu.
1933. Darbu uzsāk Liepājas Cukurfabrika.
1934. Iesvēta Jaunliepājas luterāņu baznīcu (arhitekts J.Strandmans, būve uzsākta 1914.gadā).
1935. Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavo pirmo lidmašīnu; atklāj armijas ekonomiskā veikala jaunceltni; atklāj jauno Liepājas Latviešu biedrības namu.
1937. Uzsākta regulāra gaisa satiksme starp Liepāju un Rīgu; Liepājas krājkase un lombards pāriet jaunuzceltajā ēkā Baznīcas ielā 4/6.
1938. Pēc bijušās "Pēterpils viesnīcas" pārbūves atklāj jauno Pilsētas viesnīcu; iesvēta un atklāj 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu (arhitekts K.Bikše).
1939. Notiek vācu tautības iedzīvotāju repatriācija caur Liepājas ostu. Liepājā ierodas pirmās padomju karaspēja daļas.
1940. Sākas pirmais padomju okupācijas gads. Notiek lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija.
1941. Turpinās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves sovjetizācija. 14.–15.jūnijs: staļiniskās deportācijas. 23.–29. jūnijs: Otrā pasaules kara aizstāvēšanās cīņas Liepājā, pilsētu ieņem vācu karaspēks. 15.–17.decembris: Šķēdes kāpās tiek noslepkavota vairāk nekā puse no Liepājas ebrejiem.
1942. Liepājā uzsāk formēt brīvprātīgo bataljonu kārtības sargu dienestam, bataljons dodas uz Austrumu fronti.
1943. Notiek Kurzemes novada 5.dziesmu svētki.
1944. Iesvēta Krusta kapsētu; oktobrī – lieli padomju aviācijas uzlidojumi. Izveidojas t.s. Kurzemes katls. Līdz novembra beigām uz Vāciju izbrauc 128 tūkstoši vācu karavīru, 10 tūkstoši latviešu karavīru, 30 tūkstoši latviešu un 5 tūkstoši vācu civiliedzīvotāju.
1945. Beidzas Otrais pasaules karš. Vācu okupāciju nomaina padomju okupācija. Darbu atjauno rūpnīca "Sarkanais metalurgs" un vēl 11 pilsētas uzņēmumi. Atklāj Liepājas Pedagoģisko skolu.
1950. Darbu uzsāk augstākā mācību iestāde – Liepājas Skolotāju institūts. Tiek slēgta Liepājas opera. Uz iebraucēju rēķina strauji pieaug pilsētas iedzīvotāju skaits.
1951. Liepājas tirdzniecības osta tiek slēgta saimnieciskai darbībai. Turpmāk to izmanto PSRS militārajiem mērķiem.
1954. Liepājas zvejnieki sāk zvejot Atlantijā.
1956. Atjauno tirdzniecības ostu.
1962. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" pabeidz jaunā martencena pamatu likšanu.
1964. Uzbūvē koncertestrādi "Pūt, vējiņi!"; ekspedīcijas zvejas flotes bāzes vietā izveido jaunu uzņēmumu – Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzi.
1965. Sākas dienvidrietumu mikrorajona celtniecība.
1967. Sākas pilsētas gāzes vada būve; Liepājas tirdzniecības ostu pilnīgi atdod PSRS jūras kara flotei. Rudens vētra nodara lielus postījumus Liepājas parkam un jūrmalai.
1970. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" darbu sāk jaunā velmētava "350/250".
1972. Tekstilgalantērijas kombinātā "Lauma" uzsāk darbu pirmās 105 lenšu aušanas stelles.
1974. Atvērts platformāta kinoteātris "Liepāja".
1975. Tiek atvērta jaunuzceltā Liepājas Metalurgu kultūras pils un sporta komplekss.
1977. Liepāja tiek apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni.
1979. Sākas mācības jaunuzceltajā 7.vidusskolā.
1985. Uzsāk mikrorajona "Ezerkrasts 3" būvi.
1986. Atklāj jauno pilsētas Centrālo slimnīcu.
1987. Mācības sākas jaunuzceltajā 8.vidusskolā. Novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapiem, tā pārvēršas demonstrācijā, kuru izklīdina.
1988. Notiek Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tajā piedalās 39 liepājnieki.
1989. Mācības sākas jaunajā 15.vidusskolas ēkā; nodibina Politiski represēto klubu.
1990. 16.februārī virs Liepājas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
1991. Atjaunota Liepājas tirdzniecības osta.
1997. Latvijas Republikas Saeima pieņem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumu.¦
