Voroņeža (pilsēta)

Vikipēdijas raksts

Voroņeža (Воронеж) - pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Ukrainas. Voroņežas apgabala centrs. Atrodas Voroņežas upes krastā 8,5 km no tās ieteces Donā. Liels mašīnbūves centrs (lidmašīnu Tu ražošana). Krievijas Melnzemes rajona galvenais centrs.

Воронеж

Iedzīvotāji (2006)

837 946
962 953 (aglom.)

Dibināta

1586.g

Pilsēta no

1779.g

Federācijas subjekts (субъект Федерации)

Voroņežas apgabals

federālais apgabals (федеральный округ)

Centrālais federālais apgabals

Mājaslapa

http://www.voronezh.ru/

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsētu 1586.gadā dibināja cars Fjodors I kā cietoksni pret Krimas tatāru iebrukumiem. 1695-96.g. cars Pēteris I, sakarā ar Azovas kampaņu, izvēlējās Voroņežu par Krievijas kara flotes izbūves vietu, un Voroņežu uzskata par Krievijas modernās kara flotas dzimšanas vietu. Petera I laikā Voroņeža kļuva par lielāko pilsētu Krievijas dienvidos.

No 1711.gada Voroņeža ir Azovas guberņas, no 1725.gada - Voroņežas provinces, no 1779.gada Voroņežas vietvaldības, bet no 1824.gada - Voroņežas guberņas centrs. Šajā laikā Voroņeža kļuva par Melnzemes rajona galveno pilsētu ar labi attīstītu pārtikas rūpniecību.

2.pasaules kara laikā Voroņeža cieta lielus postījumus, jo vairāk kā 6 mēnešus frontes līnija gāja pa Voroņežas upi.

Pēc PSRS sabrukuma Voroņežas ekonomiskais stāvoklis krasi pasliktinajās. Pilsētā atrodas Voroņežas universitāte, kurā mācās daudz studentu no ārvalstīm (lielākā daļa no Āfrikas un Āzijas), jo šeit pirmo gadu studē gandrīz visi ārvalstu studenti, lai apgūtu krievu valodu. Šī iemesla dēļ pēdējos gados palielinājies rasistisku incidentu (arī ar nāves gadījumiem) skaits pilsētā.