Taupo ezers
Vikipēdijas raksts
| Taupo ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 38°48'D 175°53'A |
| Platība: | 616 km2 |
| Maks. garums: | 46 km |
| Vid. dziļums: | 110 m |
| Maks. dziļums: | 187 m |
| Tilpums: | 59 km3 |
| Augstums vjl.: | 370 m |
| Izteka: | Vaikato |
| Sateces baseins: | ? km2 |
| Sateces baseina valstis: | Jaunzēlande |
| Salas: | |
| Apdz. vietas krastos: | Taupo |
Taupo ezers ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā. Ezera perimetrs ir ap 193 kilometri. Ļoti populārs tūrisma objekts, ainavisko ezeru apskata vairāk nekā 1,2 miljoni tūristu gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģiskā vēsture
Ezers aizņem vulkāna kalderu. Taupo vulkāna krāteris ir radies vulkānu izvirdumu virknē pēdējo 27 000 gadu laikā. Šajā laikā Taupo vulkāns ir izvirdis 28 reizes. Lielākajā izvirdumā - Oruanui izvirdumā - vulkāns izmeta gaisā 1 170 km3 iežu. Rezultātā zem vulkāna iebruka zeme un izveidojās ezers. Saskaņā ar maoru teiku izvirdumā radās tik daudz pelnu, ka uz visas Zemes divas nedēļas valdīja tumsa.
Pēdējais izvirdums notika 181. gadā un šī izvirduma laikā gaisā tika izmesti ap 100 km3 pelnu. No tiem ap 30 km2 dažu minūšu laikā tika izšauti kosmiskajā telpā. Šis ir viens no trim lielākajiem izvirdumiem, kādi pieredzēti civilizācijas laikā. Nav ziņu, ka šajā laikā Jaunzēlandē būtu dzīvojuši cilvēki, taču izvirduma sekas tika novērotas Ķīnā un Romas impērijā. Vairāki hronisti norādījuši uz to, ka šajā laikā debesis bijušas neparasti sarkanas. Izvirduma rezultātā ezera platība palielinājās. Pastāv iespēja, ka izvirdumi var atkārtoties.
