Karolingu renesanse
Vikipēdijas raksts
KAROLINGU LAIKA MĀKSLA (8. – 9. gs)
[izmainīt šo sadaļu] Mākslas uzplaukums Karolingu laikmetā
Mākslas uzplaukums Rietumeiropā sākās ar Franku valsts izveidošanos un Kārļa Lielā valdīšanas laiku, un ir kā pamats Karolingu renesansei. Karolingu dinastija sāka pulcināt ap sevi izglītotus cilvēkus no visas plašās ķeizarvalsts, veica pasākumus, lai saglabātu senos pieminekļus, cēla jaunas pilis, dievnamus, kuru arhitektoniskajā uzbūvē un rotājumā centās pievērsties vēlīnās antīkās pasaules mantojumam, īpaši Senās Romas valsts paraugiem.
Vislielāko varenību sasniedza Kārļa Lielā valdīšanas laikā. Viņš paplašināja robežas un īpaši aizstāvēja pāvestu, kādēļ viņu arī kronēja par imperatoru.
Celtniecība ieguva jaunu attīstības pakāpi. Ēkas no mūra, bet ar līmenisko pārsegumu pārsvarā no koka.
Ziņas par monumentālās glezniecības attīstību ir diezgan ierobežotas, tāpēc posma glezniecības raksturošanai sevišķi svarīgu nozīmi iegūst daudzās grāmatu miniatūras. Karolingu posma grāmatas lielākoties bija reliģiska satura, dievkalpojumu vajadzībām. Attīstību noteica galma aristokrātijas aprindu ideoloģija un gaume, tāpēc visuzskatāmāk tā parādās grāmatās, kas izgatavotas imperatora un karaļu pašu vajadzībām, vai dāvājuši klosteriem. Šajās miniatūrās ir dekoratīvi grezni meklējumi, spilgtums, dominē guašas tehnika, daudz lietots zelts, bieži pergaments viscaur noklāts ar purpuru. Visbiežāk attēloti evaņģēlisti. Bieži vien evaņģēliju sākumā ievietotas kanonu tabulas, tie ir paralēli stabiņi, kas norāda uz evaņģēliju nodaļām un pantiem (tāds kā saturs). Kanonu tabulas ietvertas dekoratīvās arkādēs un portikos.
[izmainīt šo sadaļu] Mākslas skolu veidi
Izšķir vairākas skolas – pēc formu daudzveidības, sevišķi ornamentikas jomā.
1. Adas rokraksta skola, jeb Godeskalka skola. Svarīgi divi evaņģēliji, viens kas pēc Kārļa Lielā pasūtījuma, otrs kas izgatavots kādai klostera priekšniecei Adai. šai skolai raksturīga mierīga, nosvērta kompozīcijas uzbūve un apaļoti plastisks tēlu traktējums. Evaņģēlisti parasti sēž tronī, ar grāmatu un spalvu rokā, iegrimuši apcerē vai radošas domas pārņemti. Lietotas smagnējas, dekoratīvas burtu zīmes, izmantots zelts un purpurs. Vēlāk iezīmējas zināma tēlu monumentalitāte. Piemērs “Kristus tornī”
2. Reimsas skola cieši saistīta ar vēlīnā antīkā posma paraugiem. Pie šīs skolas pieder “Kārļa Lielā Evaņģēlijs” un “Āhenas evaņģēlijs”. Evaņģēlisti ģērbušies baltās togās, mierīgās pozās uz ainavas fona, kurā jūtams telpas un gaisa dziļums. Par antīko tradīciju spēcīgo ietekmi liecina reālie tēli un liegais gleznojums. Vēl arī “Utrehtas psalmu grāmata”(ap 820.g.), kuras zīmējumiem piemīt skicveida raksturs, zīmēts tikai ar spalvu un attēlo dažādus lauku darbus, kaujas, medības, dzīru un citas ainas. katram psalmam sava ilustrācija, kas sniedz tēlainu interpretāciju. vēl līdz tam neredzēts tīri grafisks miniatūras tips. Pie šīs skolas vēl pieskaitāms Ebo izgatavotais evaņģēlijs (816. – 835.) Atšķirībā no citiem, Ebo evaņģēlijā evaņģēlisti dīvaina nemiera pilni. Acis plati ieplestas, tērps pland, vibrējoša, nemierīga līnija, kas ir arī Utrehtas psalmu grāmatai.
3. Tūras skola. Divos skriptorijos – Tūras Sv. Mārtiņa klosterī un Marmutjē abatijā. Raksturīgākās iezīmes ir ornamentālais rotājums, kas domājams, radies tiešā monumentālās mākslas izstrādajumu ietekmē un kāpināta tēlainība – kā nelielas glezniņas ar sīki izstrādātu sižetu un līdzsvarotu kompozīciju. Liela uzmanība veltīta vēsturisko personu – valdnieku, karaļu, portretiskās līdzības attēlojumam. Bija specializējusies Bībeles tekstu pārrakstīšanā un ilustrēšanā. Pazīstamas grāmatas – Lotāra evaņģēlijs un “Kārļa Plikgalvja Bībele”. Lotārs, Kārļa Lielā mazdēls, attēlots sēžot greznā, ar krāšņu audumu drapētā tronī, ietinies togā, kopā ar 2 sardzes vīriem. Skatiens vērsts tālē. “Kārļa Plikgalvja Bībelē” attēlots valdnieks 44 cm augstā ilustrācijā, tā k ir daudzfigūru kompozīcija, kur attēlota svinīga ceremoniāla aina, kā valdniekam pasniedz Bībeli (Sv. Mārtiņa klostera abats Vivjēns) Kārlis Plikgalvis sēž tronī, līdzīgi kā Romas imperators, apkārt lokveidā grupējas galminieki, sardze, augstākie garīdzniecības pārstāvji. Ļoti reāls attēlojums, iezīmējot tipiskos vaibstus.
