Jašma
Vikipēdijas raksts
Jašma (no persiešu jašp - plankumainais akmens - vārdam var būt senāka izcelsme) ir necaurspīdīga kvarca varietāte, kuru dažādi piejaukumi (līdz 20% no satura) iekrāso dažādās krāsās. Visbiežāk sastopama koši sarkana, dzeltena vai brūna jašma, taču tā var būt arī zaļa, melna. Akmens lūzums - līdzens, gluds, tas labi pakļaujas pulēšanai.
Jašma ir tuvu radniecīga citam kvarca paveidam - halcedonam, taču atšķirībā no tā nav šķiedraina.
Jašmas krāsojums nav vienmērīgs - tā var būt smalki slāņota, tai cauri var vīties dendrīti. Pēc veidošanās jašma var plaisāt un pārbīdīties un tad atkal sacementēties, radot efektīgu rakstu. Jašmu iekrāso dažādi metālu oksīdi un hidroksīdi - krāsu zemes, dzelzs, mangāna oksīdi.
No jašmas izgatavo vāzes, zīmogus, tabakdozes, rotaslietas. Lielākais pasaules dārgakmens ir jašmas gabals no Botsvanas, kurš sākotnēji svēra 800 kg. Tagad no tā ir izgatavota 224 kg smaga lode ar diametru - 54 cm, kura atrodas Vācijā, dārgakmeņu muzejā Idaroberšteinā.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Jašma ir izplatīts akmens, taču dažas skaistākas varietātes atrod šādās valstīs:
- Austrija - Tirole, joslains
- Ēģipte - Nīlā, jo sevišķi tuvāk Kairai. Brūni dzeltena līdz ķieģeļsarkana, bieži smalki slāņota.
- Francija - Korsika, joslains
- Indija - "zebras jašma" - tumši brūna ar gaišbrūnām joslām, satur pārakmeņojumus;
- Itālija - Sicīlija, joslains
- Krievija - Altajs, Urāli, Sibīrija, joslains, ar pelēkām, zaļām, dzeltenām, sarkanām, brūnām joslām.
- Vācija - Idaroberšteina, sarkana.
